Saturs
Moebiusa sindroms ir rets iedzimts stāvoklis (tas ir dzimšanas brīdī), kas rodas no sejas nervu nepietiekamas attīstības, kas kontrolē dažas acu kustības un sejas izteiksmes. Stāvoklis var ietekmēt arī nervus, kas ir atbildīgi par runu, košļājamo un rīšanu.
Moebiusa sindroma cēloņi
Galvenais Moebiusa sindroma cēlonis nav zināms, un vairums gadījumu notiek sporādiski. Kaut arī medicīnas literatūrā ir pretrunīgas teorijas, lielākā daļa pētījumu liecina par ģenētisko un vides riska faktoru kombināciju. Daži gadījumi liecina par paaugstinātu risku pārnest stāvokli no vecākiem uz bērnu. Nākotnes ģimenes, kurām anamnēzē ir Moebius sindroms, var gūt labumu no ģenētiskās konsultācijas.
Moebiusa sindroma simptomi
Cilvēki ar Moebiusa sindroma pieredzi:
Sejas muskuļu vājums vai pilnīga paralīze
Problēmas norīt vai sūkāt
Grūtības ar runu un bieža ķengāšana
Nespēja veidot sejas izteiksmes, tai skaitā smaidīt, saraukt uzacis, pacelt uzacis, saplēst lūpas vai aizvērt acis
Aukslēju šķeltne
Zobu problēmas
Roku un kāju problēmas, ieskaitot nūjas pēdu un trūkstošos vai sakausētos pirkstus (sindaktilija)
Dzirdes problēmas
Augstas aukslējas
Kairinātas un sausas acis
Motora kavēšanās
Polijas sindroms (krūšu sienas un augšējo ekstremitāšu anomālijas)
Šķielēšana (sakrustotas acis)
Moebiusa sindroma ārstēšana
Jūsu bērna medicīniskajai aprūpei būs nepieciešami dažādi speciālisti, tostarp neirologi, oftalmologi, plastikas ķirurgi, otolaringologi un runas patologi.
Moebiusa sindroms var ietekmēt galvaskausa nervus, kas ir atbildīgi par valodas, žokļa, balsenes un rīkles muskuļu kontroli, kā arī tiem, kas rada runu. Tā rezultātā bērni ar Moebiusa sindromu var cīnīties ar pareizu artikulāciju un rezonansi. Smagos Moebiusa sindroma gadījumos var būt nepieciešama arī īpaša pudele vai barošanas caurule, kas palīdzēs pareizi uzturēt. Tomēr barošanās grūtības mēdz uzlaboties līdz ar vecumu, jo bērniem attīstās pareiza motora vadība. Fiziskā un runas terapija var palīdzēt bērniem iegūt lielāku kontroli pār runāšanu un ēšanu, kā arī uzlabot vispārējo koordināciju un kustību prasmes.
Barošanas grūtības var izraisīt arī pārtikas uzkrāšanos aiz zobiem, izraisot sabrukšanu. Bieža zobu diegošana un zobu tīrīšana var palīdzēt novērst zobu un smaganu uzkrāšanos un bojājumus. Bērniem ar aukslēju šķeltni zobu un žokļu izlīdzināšanai var būt nepieciešama ortodontija.
Var būt nepieciešama operācija, lai palīdzētu izlabot šķielēšanu (sakrustotas acis) vai pārnest nervus un muskuļus uz sejas, uzlabojot spēju smaidīt. Rekonstruktīvā ķirurģija var arī palīdzēt novērst sejas, ekstremitāšu un žokļu atšķirības.