Saturs
- Kas ir ģeneralizēts trauksmes traucējums?
- Kas izraisa GAD?
- Kādi ir GAD simptomi?
- Kā tiek diagnosticēta GAD?
- Kā ārstē GAD?
- Kad man jāzvana savam veselības aprūpes sniedzējam?
- Galvenie punkti par GAD?
- Nākamie soļi
Kas ir ģeneralizēts trauksmes traucējums?
Ja jums ir tendence daudz uztraukties, pat ja nav iemesla, jums var būt vispārējs trauksmes traucējums (GAD). GAD nozīmē, ka jūs pastāvīgi uztraucaties un nevarat kontrolēt satraukumu. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji diagnosticē GAD, kad jūsu satraukums notiek lielākajā daļā dienu un vismaz 6 mēnešus.
Satraukums var būt kaut kas, pie kā jūs esat tik pieradis, jūs domājat, ka tas ir tikai "kā jūs esat". Kopējās rūpes ir jūsu veselība, nauda, ģimene vai darbs. Kaut arī visi reizēm uztraucas par šīm lietām, ja jūs vienmēr sagaidāt sliktāko, tas var traucēt dzīvot normālu dzīvi.
Ja jums ir GAD, jums var būt arī kāds cits garīgās veselības stāvoklis, piemēram, depresija.
Kas izraisa GAD?
GAD var attīstīties, ja jūs nevarat labi tikt galā ar savu iekšējo stresu. Tas darbojas arī ģimenēs, taču nav saprotams, kāpēc daži cilvēki to saņem, bet citi to nedara. Pētnieki ir pierādījuši, ka ir iesaistītas smadzeņu zonas, kas kontrolē bailes un trauksmi.
GAD simptomi var notikt kā zāļu vai vielu ļaunprātīgas lietošanas blakusparādība. Tas var būt saistīts arī ar medicīniskiem apstākļiem, piemēram, hipertireoīdismu, kas palielina hormonus. Tas var padarīt ķermeņa reakciju aizraujošāku. GAD var izraisīt ģimenes vai vides stress. Hroniskas slimības un slimības var izraisīt arī GAD.
Kādi ir GAD simptomi?
Ja jums ir GAD, jūs, iespējams, zināt, ka jūsu trauksme ir intensīvāka, nekā to prasa situācija, taču jūs joprojām nevarat apturēt šīs nepamatotās bažas. Lai gan katram cilvēkam simptomi var rasties atšķirīgi, visbiežāk sastopamie ir šādi:
- Problēmas ar nokrišanu vai miegu
- Trīce
- Raustīšanās
- Saspringti muskuļi
- Galvassāpes
- Uzbudināmība
- Svīšana
- Karstuma viļņi
- Vieglprātība
- Elpošanas traucējumi
- Slikta dūša
- Bieži urinējot
- Kamols kaklā
- Nogurums
- Slikta koncentrēšanās
- Būt viegli izbrīnītam
- Nevar atpūsties
GAD simptomi var izskatīties kā citi garīgās veselības apstākļi. Lai uzzinātu diagnozi, vienmēr apmeklējiet savu veselības aprūpes sniedzēju.
GAD sākas pakāpeniski, parasti bērnībā vai pusaudža gados, bet var sākties arī pieaugušā vecumā. Tas ir biežāk sastopams sievietēm. Tas bieži darbojas ģimenēs.
Kā tiek diagnosticēta GAD?
Jūsu veselības aprūpes sniedzējs vai garīgās veselības speciālists diagnosticē GAD. Tie var palīdzēt noteikt, vai jūsu simptomi ir saistīti ar citu problēmu. Simptomi rodas lielākajā daļā dienu un ilgst 6 mēnešus vai ilgāk.
Kā ārstē GAD?
Iesakot ārstēšanu, veselības aprūpes sniedzējs ņems vērā jūsu vispārējo veselību un citus faktorus.
Ārstēšana var ietvert:
- Medicīna
- Konsultācijas (kognitīvās uzvedības terapija vai psihoterapija)
- Relaksācijas paņēmieni
- Sadarbība ar terapeitu, lai uzlabotu prasmes tikt galā
- Mainot dzīvesveidu, lai mazinātu stresu un izvairītos no stimulējošām vielām. Meklējiet arī palīdzību, kā atmest smēķēšanu, narkotiku vai alkohola lietošanu.
Kad man jāzvana savam veselības aprūpes sniedzējam?
Ja jums ir kādi GAD simptomi, sazinieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju.
Galvenie punkti par GAD?
- Ģeneralizēti trauksmes traucējumi ir pārmērīgas rūpes par ikdienas jautājumiem un situācijām.
- Tas ilgst ilgāk par 6 mēnešiem.
- Papildus uztraukumam jūs varat sajust arī nemieru, nogurumu, grūtības koncentrēties, aizkaitināmību, palielinātu muskuļu sasprindzinājumu un miega traucējumus.
- Labākā ārstēšana ietver gan zāļu, gan kognitīvās uzvedības terapijas kombināciju. Simptomi mēdz būt hroniski, bet, kļūstot vecākam, tie kļūst mazāk izteikti.
Nākamie soļi
Padomi, lai palīdzētu jums maksimāli izmantot vizīti pie sava veselības aprūpes sniedzēja:
- Ziniet savas vizītes iemeslu un to, kam vēlaties notikt.
- Pirms apmeklējuma pierakstiet jautājumus, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes.
- Līdzi ņemiet kādu, kas palīdzēs jums uzdot jautājumus un atcerēties, ko jums saka jūsu pakalpojumu sniedzējs.
- Vizītes laikā pierakstiet jaunās diagnozes nosaukumu un visas jaunās zāles, ārstēšanu vai testus. Pierakstiet arī visus jaunos norādījumus, ko sniedzis jūsu pakalpojumu sniedzējs.
- Ziniet, kāpēc tiek nozīmētas jaunas zāles vai ārstēšana, un kā tas jums palīdzēs. Ziniet arī, kādas ir blakusparādības.
- Jautājiet, vai jūsu stāvokli var ārstēt citādi.
- Ziniet, kāpēc ieteicams veikt testu vai procedūru un ko varētu nozīmēt rezultāti.
- Ziniet, ko sagaidīt, ja nelietojat zāles vai veicat pārbaudi vai procedūru.
- Ja jums ir papildu tikšanās, pierakstiet šīs vizītes datumu, laiku un mērķi.
- Ziniet, kā varat sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, ja jums ir jautājumi.