Saturs
Savārgums ir termins, ko lieto, lai aprakstītu vispārēju diskomforta sajūtu, labklājības trūkumu vai slimību, kas var rasties ātri vai attīstīties lēni un pavadīt gandrīz jebkuru veselības stāvokli. To nevajadzētu jaukt ar nogurumu, kas ir ārkārtējs nogurums un enerģijas vai motivācijas trūkums. Kaut arī nespēks parasti pavada nogurumu, slikta pašsajūta ir nespecifisks simptoms, kurā jūs vienkārši jūtat, ka "kaut kas nav kārtībā". Nemiers bieži ir agrīna nediagnosticēta stāvokļa pazīme.Savārguma veidi
Pašsajūta ir vairāk nekā sajūta "bla". Tas ir nozīmīgs simptoms, ko ārsti izmanto, nosakot diagnozi vai aprakstot reakciju uz ārstēšanu vai hroniskām slimībām. Tam pat ir savs Starptautiskās slimību klasifikācijas (ICD) kods (R53; savārgums un nogurums), ko izmanto ārstu, veselības apdrošinātāju un sabiedrības veselības amatpersonu ziņošanai.
Kad slikta pašsajūta rodas kā daļa no diagnosticētas slimības vai stāvokļa, ārsts to parasti reģistrē kā "vispārēju savārgumu". Papildus tam ir vēl divi slikta pašsajūta:
Izolēts vispārējs savārgums (IGM): Īslaicīga vai ilgstoša savārguma epizode, kuras etioloģija (cēlonis) nav zināma. IGM nav domāts, lai norādītu, ka simptoms ir "viss jūsu galvā", un to reti lieto.
Pēcsmagā pašsajūta (PEM): Neprecīzs termins, ko lieto, lai raksturotu sliktas pašsajūtas sajūtu pēc fiziskām aktivitātēm.
Pēcsmagā pašsajūta ir raksturīga simptomiem, kuriem ir tendence pasliktināties 12 līdz 48 stundas pēc fiziskās aktivitātes un saglabājas vairākas dienas vai pat nedēļas.
PEM ir mialģiskā encefalomielīta / hroniska noguruma sindroma (ME / CFS) raksturojums, bet tas var notikt atsevišķi bez skaidras etioloģijas. Pamatcēloņi svārstās no subklīniskas hipotireozes un obstruktīvas miega apnojas līdz polimialģijai reimatikai un bipolārai depresijai.
Saistītie nosacījumi
Savārgums ir nespecifisks simptoms, kas saistīts ar gandrīz visām infekcijas, vielmaiņas un sistēmiskām slimībām, un tas var būt arī dažu zāļu blakusparādība:
- Akūtas infekcijas, tai skaitā gripa, Laima slimība un pneimonija
- Autoimūnas slimības, tai skaitā reimatoīdais artrīts un sistēmiskā sarkanā vilkēde
- Asins anomālijas, ieskaitot anēmiju un neitropēniju
- Vēži, ieskaitot resnās zarnas vēzi, limfomu un leikēmiju
- Hroniska infekcija, ieskaitot HIV (īpaši, ja to neārstē) un hronisks C hepatīts
- Endokrīnās vai vielmaiņas slimības, ieskaitot diabētu un vairogdziedzera slimības
- Sirds un plaušu slimības, ieskaitot sastrēguma sirds mazspēju un hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS)
- Zāles, ieskaitot antihistamīna līdzekļus, beta blokatorus, antidepresantus un antipsihotiskos līdzekļus
- Nepietiekams uzturs vai malabsorbcijas traucējumi, piemēram, celiakija
- Neārstēta depresija
Pat jet lag vai paģiras var izraisīt īslaicīgu savārgumu.
Cēloņi
Ir daudz teoriju, kāpēc rodas slikta pašsajūta. Viens no tiem ir tas, ka ķermeņa izsmalcinātā reakcija uz olbaltumvielām, kas pazīstamas kā citokīni, regulē ķermeņa reakciju uz slimībām. Lai gan ķermenis ražo daudz citokīnu, to funkcija paliek nemainīga: koordinēt šūnas audu labošanai, audu uzturēšanai, un cīnīties ar infekciju vai slimībām.
Kad citokīni tiek ražoti, reaģējot uz slimību, tiek uzskatīts, ka tie ietekmē dziļi smadzenēs esošo struktūru, ko sauc par bazālajām ganglijām, padarot to mazāk uzņēmīgu pret "labsajūtas" hormonu dopamīnu. Dopamīna atņemšana smadzenēs var izraisīt anhedoniju (nespēju izjust baudu) un psihomotora palēnināšanos (gausas domas un kustības).
Savārgums bieži kalpo kā agrīna akūtas slimības pazīme, kas ir subklīniska (ar dažiem ievērojamiem simptomiem). Tās var būt arī paaugstinātas citokīnu aktivitātes sekas cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Kad jāzvana ārstam
Jums jāvēršas pie ārsta, ja savārgums ilgst vairāk nekā nedēļu ar vai bez pavadošiem simptomiem. Jūsu iecelšanas laikā viņi pārskatīs jūsu simptomus un medicīnisko vēsturi, lai palīdzētu precīzi noteikt pamatcēloņu. Var būt noderīgi, ja jums ir gatavas atbildes uz dažiem jums uzdotajiem jautājumiem, piemēram:
- Cik ilgi jums ir slikta pašsajūta?
- Kādi citi simptomi jums ir?
- Vai jums ir kādi hroniski veselības traucējumi?
- Vai savārgums nāk un iet, vai tas ir nemainīgs?
- Kādas recepšu vai bezrecepšu zāles jūs lietojat?
- Vai pēdējā laikā esat devies ceļojumā uz ārzemēm?
Jums, iespējams, būs arī fizisks eksāmens, lai pārbaudītu infekcijas pazīmes (piemēram, dziedzeru pietūkumu) vai anēmijas pazīmes (bāla āda, trausli nagi vai aukstas rokas vai kājas). Pamatojoties uz šiem sākotnējiem atklājumiem, var pasūtīt papildu testus.
Lai gan cēloņa noteikšana var aizņemt laiku, mēģiniet būt pacietīgs un godīgs pret savu ārstu. Jo vairāk informācijas jūs varat sniegt, jo ātrāk viņi var noteikt, kas izraisa jūsu savārgumu un kā to ārstēt.