Saturs
- Kas ir trakās govs slimība?
- Kas ir Kreicfelda-Jakoba slimības variants (vCJD)?
- Kāds ir pašreizējais risks iegūt vCJD, ēdot liellopu gaļu un liellopu produktus, kas ražoti no liellopiem Eiropā?
Trakās govs slimība vai govju sūkļveida encefalopātija (GSE) ir slimība, kas vispirms tika konstatēta liellopiem. Tas ir saistīts ar cilvēku slimību, ko sauc par Kreicfelda-Jakoba slimības variantu (vCJD). Abi traucējumi ir universāli letālas smadzeņu slimības, ko izraisa prions. Prions ir olbaltumvielu daļiņa, kurai trūkst DNS (nukleīnskābes). Tiek uzskatīts, ka tas ir dažādu nervu sistēmas infekcijas slimību cēlonis. Ēdot inficētus liellopu produktus, ieskaitot liellopu gaļu, cilvēkam var rasties trakās govs slimība.
Kas ir trakās govs slimība?
Slikto govju slimība ir progresējoši, letāli liellopu neiroloģiski traucējumi, ko izraisa priona inficēšanās. Šķiet, ka to izraisa piesārņota liellopu barība, kas satur prionu. Visvairāk trako govju slimības ir notikušas liellopiem Apvienotajā Karalistē (Lielbritānijā), no 2003. līdz 2006. gadam ASV liellopiem tika konstatēti daži gadījumi. Pēc tam barības noteikumi tika stingrāki.
Papildus trakās govs gadījumiem, par kuriem ziņots Lielbritānijā (78% no visiem gadījumiem tika ziņots tur) un ASV, gadījumi ir ziņoti arī citās valstīs, tostarp Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Portugālē, Īrijā, Itālijā, Japānā, Saūda Arābija un Kanāda. Sabiedrības veselības kontroles pasākumi ir ieviesti daudzās valstīs, lai novērstu potenciāli inficētu audu nonākšanu cilvēku pārtikas ķēdē. Šie preventīvie pasākumi, šķiet, ir bijuši efektīvi. Piemēram, Kanāda uzskata, ka tās profilakses pasākumi līdz 2017. gadam iznīcinās šo slimību no liellopu populācijas.
Kas ir Kreicfelda-Jakoba slimības variants (vCJD)?
Kreicfelda-Jakoba slimība (CJD) ir reta, letāla smadzeņu slimība. Tas izraisa ātru, progresējošu demenci (garīgo funkciju pasliktināšanos), kā arī ar to saistītos neiromuskulāros traucējumus. Slimība, kas savā ziņā atgādina trakās govju slimības, tradicionāli ir skārusi vīriešus un sievietes vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Varianta forma tomēr skar jaunākus cilvēkus (vidējais sākuma vecums ir 28 gadi), un tajā ir novērotas pazīmes, kas nav tipisks, salīdzinot ar CJD. Kopš 1996. gada ir identificēti aptuveni 230 cilvēki ar vCJD. Lielākā daļa ir no Lielbritānijas un citām Eiropas valstīm. Tas ir reti sastopams ASV, kopš 1996. gada ir reģistrēti tikai 4 gadījumi.
Kāds ir pašreizējais risks iegūt vCJD, ēdot liellopu gaļu un liellopu produktus, kas ražoti no liellopiem Eiropā?
Pašlaik šis risks, šķiet, ir ļoti mazs, iespējams, mazāk nekā 1 gadījums uz 10 miljardiem porciju - ja tāds vispār pastāv. Ceļotāji uz Eiropu, kuri ir noraizējušies par jebkāda veida iedarbības riska samazināšanu, var pilnībā izvairīties no liellopu gaļas un liellopu gaļas produktiem vai arī izvēlēties liellopu gaļu vai liellopu gaļas produktus, piemēram, cietus muskuļu gaļas gabalus, nevis maltās liellopa gaļas un desas. Cieti liellopu gaļas gabali retāk tiek inficēti ar audiem, kas var slēpt trakojošās govs ierosinātāju. Tiek uzskatīts, ka piens un piena produkti nepārnēsā trakās govs aģentu. Jūs nevarat iegūt vCJD vai CJD, tieši sazinoties ar personu, kurai ir slimība. Apvienotajā Karalistē ir ziņots par trim gadījumiem, kas iegūti inficētā donora asiņu pārliešanas laikā. Lielākā daļa cilvēka Kreicfelda-Jakoba slimības nav vCJD un nav saistīta ar liellopu gaļas patēriņu, bet, iespējams, arī prionu olbaltumvielu dēļ